BDB7005
מָצוֺק noun [masculine] straitness, straits, stress; — always absolute ׳ מ; — ׳ כָּלאִֿישׁ מ 1Sam 22:2 every man of straits (in straits); ׳ בְּמָצוֺר וּבְמ Deut 28:53; Deut 28:55; Deut 28:57; Jer 19:9 (all of national straits); מְצָאוּנִי ׳ צַרוּֿמ Ps 119:143 perhaps read מָצוֺק also Ps 32:6, for מצא רק, compare Du Br.